Šādus stāstus dzirdu diezgan bieži un saprotu, kāpēc tā notiek. Patiešām, ar vecumu kļūst ļoti grūti izdarīt daudzas lietas. No rīta piecelties no gultas, iztīrīt zobus, pagatavot sev gardas brokastis.
Negribas arī mazgāt netīrās drēbes. Patiesībā mēs visi esam slinki un ne pārāk strādīgi.
Bet ir vairākas normas un noteikumi, kuri jāievēro, gribi vai negribi. Un mums nav tiesību nemazgāties, netīrīt zobus, nemazgāt seju, nesakārtot drēbes. Kāpēc? Jo mēs dzīvojam sabiedrībā saskaņā ar tās likumiem.
Jā, varbūt apģērbs nav tas jaunākais. Bet galvenais, lai tas būtu tīrs un neostu pēc sviedriem, vai arī nebūtu pazīmju, ka drēbes tiek valkātas nedēļām ilgi bez mazgāšanas.
Mati var būt sirmi, jo tu nevēlies tērēt krāsošanai naudu no pensijas. Bet lētam šampūnam tev noteikti pietiks līdzekļu.
Tātad, tu vari un tev vajadzētu regulāri mazgāt matus. Arī seju. Meikaps ar vecumu, iespējams, nav piemērots, bet sejai ir jābūt tīrai.
Uz rokām – mitrinošs krēms, padusēs – lētākais dezodorants, apavos – soda, lai absorbētu smaku. Ja ķermenis nelabi ož, tad to arī var apstrādāt ar sodu, bet pēc tam nomazgāt dušā.
LASI VĒL: Kā dzīvo 50 gadus vecas vientuļas sievietes?
Ja tā padomā, tad viss ir vienkārši. Mēs mīlam slinkot un savu nepatīkamo smaku (gan fizisko, gan morālo) attaisnojam ar to, ka esam pensionāri, vai mums nav naudas.
Bet, lai turētu tīru savu ķermeni, patiesībā daudz naudas nevajag.
Tātad – lai kāds būtu vecums, cilvēkam savs ķermenis ir jāsakopj. Tāds ir mans personīgais viedoklis.
Bet ko tu domā par šo jautājumu? Vai tiešām vecāka gadagājuma cilvēkiem vairs nebūtu jārūpējas par sava ķermeņa kopšanu? Būsim gandarīti, ja dalīsies ar savu viedokli vai pieredzi komentāros!